Turku zēni -kārtīgi jātnieki…

Redziet es biju iedomājusies, ka Turku zēni ir kārtīgi jātnieki, še tev nu bij… Kādā nesenā svētdienā brokastu meklējumos, kā īstai zirgu mīļotājai pienākas, sekoju norādēm uz zirgu fermu un restorānu, aizmaldījos ne augstāk, ne zemāk kā līdz kalnu spicei.

Bez manis šajā iestādījumā brokastoja vēl grupa ar jauniešiem un jaunietēm, puiši, kā jau puiši bravūrīgi ēdāji un runātāji. Drosmīgākie tipāži rāpās zirgos. A kleperīši slinki un gudri, ar īpašu darba mīlestību neapveltīti. Stāsts īsumā: džigits pļekšķina ar  kājām zirģeli, nu paiet šie metrus piecus, džigits atkal klapē ar kājām, kliedz uz zirgu- tipa hijaa hijaa, a bērītis stāv uz vietas un nekust ņi pa čom. Džigits paliek ērcīgs un lietā laiž rokas, sitot zirģim pa dupsi. Zirgam paliek garlaicīgi, šis apgriežas uz otru pusi, bet vēl aizvien stāv kā mietiņš kartupeļu vagā, tā teikt diena vēl gara priekšā. Jājējam apnīk un viņš sāk saukt palīgā biedrus: ”Nestrādā, nestrādā. Šitam beidzies benzīns!” Talkā nāk fermas darbinieks ar zaru un dzen šo pāri uz priekšu pats naski rikšojot nopakaļ. Tā lūk, tādi tie Turku svētdienas jātnieki.

Nobeigumā, dodoties izjādē Alānijā, novērtējiet ne jau zirgu un tā parametrus, bet gan saimnieka ātrās kājas.

Macaron

Ta jau nemaz nav, ka es tikai pasmejos par meklesanas avotos ievietotajiem meklesanas vardiem, kas nonak lidz manim… Sodien pati pieliku lielas pules, lai atceretos ka sauc tos nolapitos krasainos apalos, kop salipinatos cepuminus ar kuriem pedeja laika edienu blogi piecepti, filmas pieraibinatas un zurnali izrotati.

Izmeginajos gan sha, gan taa lidz beidzot situ ar plaukstu pa pieri, Macaron…. nu ja nu ja, biju atpalikusi no dzives nez cik gadsimtus iepakal- lidz pagajusajai nedelai. Tejojoties Hanci kukotava, plauktos pamaniju shos brinumus. Nu ko ar savam lieliskajam valodas prasmem, noradiju oficiantei – gribu vienu roza, vienu zalju, vienu dzeltenu. – Vai tad nu velos porciju no katra. Kratu galvu un radu atkal ar pirkstiem, vienu, vienu un vienu. Prasu, cik tad nu naudinjas gribes par shito izvirtibu. Meitene man maj ar roku un sak – boshver. Tulkojuma, lai nu paliek. Vot nav ka laba Rigas iestade – Muffins and More – pasvitro majas lapa cepuminu dardzibinju: Kādam varbūt liekas neadekvāta tā cena – tas jau vien tāds mazs cepumiņš, bet dārgums ir tā sastāvā. 

Nokodos no katra, pashupoju sajusma kaajas zem kresla un ar to ari tas prieks beidzas. Mans verdikts – smukums nak no arienes, garsha- parasta, neko seviska. Tagad dzivoju talak un centisos vairs nelaist garam pedejas cepumu modes tendences.

Belekas gardakais spot’s

Luk tas ir pīles salātiņš iekš Nacionālā golfa kluba, tā ir mana miera osta esot Belekā, ar neuzbāzīgu servisu, gardu ēdamo, zaļum zaļu zaļumu un priežu aromātu.

Bekons un Skinkis uzstajas Turcijaa

Atvainojos, ka virsraksts tads divdomigs, gribejas pamulkoties. Bet fakts ir un paliek fakts – esmu pamanijusi vieteja milzu supermarketu kjedee Migros sacis tirgot pacinas ar cukgalas izstradajumiem, bekons un sagriezsts skinkis, desas ar cukgalu. Pirmo tadu galas plauktu sekciju pamaniju Manavgatas Migrosa, sodien apskatiju – ir ir ari Alanijas Migros. Drizuma sanemsu visus spekus: nopirksu un nogarsosu, kads tad nu tas brinums bus manam garsas karpinjam. UN ieliksu leduskapi parpalikumu, tad jau redzesim bus vai nebus majas gimenes skandals.

Ja runajam par cukam tad nesenakie jautajumi ko google ir centusies sameklet mana bloga par so temu:

mežacūkas cepetis: loti labs Fazenda restorana, tas kas Riga uz Baznicas un Lacplesa ielas stura.

amerikas cūku dzimtas dzīvnieki: cuka ir un paliek cuka ari Amerika un pat Majami pludmalee.

liela cuka: ceru, ka tas tomer nav attiecinam uz mani personigi.

Tatad kopsavilkums-Turcija Bekons un Skinkis ir iegadajams un apedams.

 

 

 

Bēdu brāļi

Tad kad Grand Cru restorānā viss noklust parādās viņi, bēdu brāļi, bezpajumtnieki 

Gulēt uz viena krēsla nav īsti labi?

Kapēc kāpt zemē, ja var pāriet pār galdu.

Atsevišķi arī nav nekāda labā aršana.

Viss kārtībā

Skaista ka margrietina un vesels ka pupols

Milie draugi un draudzenes, diemzel Alaniju pupoli neaug, bet ir uzziedejusas margrietinas, tad es Jus atlaujos virtuali iepert un velet tikai to pasu labako.

Ligo, ligo, ups, veselibu ieksa un visu slikto araa.

Lauris Reiniks – Koşuyorum

Dienas prieks, Lauris dzied turciski.

Domaju, ka ir realas sanses, kas shis bus nakamais mega hits Turcija.

No savas puses apnemos atvert auto visus logus un pagriezt labi skaļi.

Svetdiena 25. marts

Svetdiena bija pavisam burviga, pateicoties pulkstena pagriezsanai vareju mierigi iepirkties gramatu veikala un auglu-darzenu tirgotava. Saprotiet pa vecam tas bija tikai 9 no rita, bet pa jaunam jau 10.00, bet laudit tapat ka lopiniem tomer ir vajadzigs adaptacijas laiks. Un svetdienas lielveikala – boze moi, tas tik ir kaut kas – gimenes nak ka uz muzeja ar berniem, zidainiem, tantem, onkuliem un protams tiek stiepta lidz ari 80-gadiga vecamate. Labi, piepuskoju, bet apmeram ta ari ir.

Nu luk, biju nobriedusi pludmalei un ta ari izdariju. un pats pats galvenais uztaisiju iepeldejienu. Udens auksts (17 gradus silts) -iztureju apmeram minuti ar pusi. Tacu lepnums lidz pat matu galiem.

Luk, esmu izlielijusies un varu ar mierigu sirdi dzivot talak. * labi labi, biju ta aizrakstijusies, ka uzbliezu varu ar mierigu dzirdi dzivot talak* paldies bralim. Lai Jums ari mieriga dzirde )))))